Ekonomikas teorija ir doma, kas izskaidro, kā cilvēki, uzņēmumi un valdība pieņem lēmumus par to, kā viņiem vajadzētu izmantot pieejamos resursus.
Ekonomikas teorija sākas ar Ādamu Smitu, kurš 1776. gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu Nāciju bagātība.
Ekonomikas teorija ir kļuvusi par plašu disciplīnu ar dažādām pieejām, lai izskaidrotu un izprastu ekonomisko izturēšanos.
Ekonomikas teoriju var iedalīt divās galvenajās apakšdisciplīnās, proti, mikroekonomiskajā teorijā un makroekonomiskajā teorijā.
Mikroekonomiskā teorija mēģina izskaidrot, kā indivīdi un uzņēmumi pieņem lēmumus par preču un pakalpojumu izdevumiem, ražošanu un cenām.
Makroekonomiskā teorija mēģina izskaidrot, kā darbojas ekonomika kopumā, apskatot izaugsmi, inflāciju, bezdarbu un valūtas kursu.
Ekonomikas teoriju var iedalīt arī vairākās galvenajās straumēs, proti, Keyensian, Neo-Keynesian, Monetarist un neoklasicisma plūsmā.
Ekonomikas teorija ir kļuvusi par plašu un sarežģītu disciplīnu, kas apvieno matemātiskās koncepcijas, statistiku un sociālās zinātnes, lai izprastu ekonomiskās problēmas.
Ekonomikas teorija ir kļuvusi arī par plašu un sarežģītu disciplīnu, kurā tiek pētīts, kā dažādi faktori var ietekmēt ekonomisko izaugsmi, inflāciju un citus.
Ekonomikas teorija ir kļuvusi par vienu no populārākajām disciplīnām universitātēs visā pasaulē un ir palīdzējusi lēmumu pieņēmējiem dažādās jomās.
