Indonēzijā uzturēto vēsturisko ēku skaits sasniedz aptuveni 700 ēkas.
Vecākā vēsturiskā ēka Indonēzijā ir Juang 45 ēka Džakartā, kas tika uzcelta 1690. gadā.
Indonēzijā ir vairākas pilsētas, kuras tiek sauktas par vēsturiskām pilsētām, piemēram, Jakarta vecpilsētu, vecpilsētu Semarangā un vecpilsētu Malangā.
Indonēzijas valdība izdeva 2010. gada 11. likumu par kultūras mantojumu, lai aizsargātu vēsturiskos objektus un ēkas Indonēzijā.
UNESCO ir izveidojis vairākas vēsturiskas vietas Indonēzijā kā pasaules mantojumu, piemēram, Borobudur templis, Prambanan templis un Komodo nacionālais parks.
Vēsturisko ēku atjaunošanas process parasti prasa ilgu laiku, un tām ir vajadzīgas lielas izmaksas.
Ir izmantotas vairākas vēsturiskas ēku atjaunošanas metodes, piemēram, saglabāšanas, rehabilitācijas un rekonstrukcijas metodes.
Dažas vēsturiskas ēkas Indonēzijā ir mainītas uz funkcijām uz viesnīcām, restorāniem un muzejiem.
Apmeklētāji var izbaudīt arhitektūras skaistumu un vēsturisko ēku vēsturisko vērtību, kas ir pieejama sabiedrībai.
Vēsturisko ēku saglabāšana var arī palielināt apgabala ekonomisko vērtību, jo tā var būt tūristu pievilcība.
