Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) teikto, slikta sanitārija ir galvenais slimības cēlonis pasaulē.
Amerikas Savienotajās Valstīs tikai aptuveni 60% saražoto notekūdeņu tiek pareizi apstrādāti pirms izrakstīšanas vidē.
Indijā aptuveni 70% iedzīvotāju nav piekļuves drošai un pienācīgai tualetei.
1854. gadā Dr. Džonam Snovam izdevās apturēt holēras uzliesmojumu Londonā, secinot, ka mēris izplatās caur piesārņotu dzeramo ūdeni.
Pirmo tualeti 1596. gadā izveidoja sers Džons Harringtons un sauca Ajax.
Lielākajā daļā pasaules valstu sievietes un meitenes bieži ir atbildīgas par tīra ūdens savākšanu un sanitārijas pārvaldību savā mājsaimniecībā.
Globālā mērogā aptuveni 2,4 miljardiem cilvēku (vai apmēram viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju) joprojām nav piekļuves pienācīgām tualetēm.
2017. gadā Ķīna ieguva tualetes revolūcijas balvu, pateicoties centieniem palielināt sanitāriju un tualetes pieejamību visā valstī.
Japānā dažas tualetes ir aprīkotas ar uzlabotām funkcijām, piemēram, sildītājiem, žāvētājiem un pat mūzikas atskaņotājiem, lai uzlabotu lietotāju pieredzi.
Slikta sanitārija var ietekmēt valsts ekonomiku, jo tā samazina produktivitāti un palielina veselības aprūpes izmaksas.
