Rietumu filozofija pirmo reizi tika ieviesta Indonēzijā Nīderlandes koloniālajā periodā.
Slavenas Rietumu filozofiskās figūras, piemēram, Platons, Aristotelis un Dekarts, tika pētītas Indonēzijas universitātēs.
Rietumu filozofija tiek plaši pētīta Indonēzijā, jo to uzskata par svarīgu zinātni, lai izprastu mūsdienu pasauli.
Daži rietumu filozofiskās figūras, kuras Indonēzijā tiek uzskatītas par svarīgām, ir Imanuels Kants, Frīdrihs Nīče un Žans Pols Sartre.
Rietumu filozofiju Indonēzijā ietekmē arī austrumu filozofija, piemēram, taoisms, konfucianisms un budisms.
Piecdesmitajos gados Rietumu filozofija Indonēzijā piedzīvoja strauju attīstību, parādoties vairākām figūrām, piemēram, Mohammad Natsir, Harun Nasution un Ali Syariati.
Dažas tēmas, kuras Indonēzijā bieži tiek apspriestas Rietumu filozofijā, ietver ētiku, epistemoloģiju, loģiku un metafiziku.
Rietumu filozofija Indonēzijā plaši pēta arī sociālie un politiskie aktīvisti, jo tiek uzskatīts, ka ir svarīgi izprast sabiedrībā notiekošos jautājumus.
Dažām Indonēzijas universitātēm ir galvenā filozofija, kas īpaši pēta Rietumu filozofiju.
2016. gadā Indonēzija rīkoja Pasaules filozofijas kongresu, kurā piedalījās tūkstošiem filozofu no visas pasaules.
