Vides ētika ir daļa no ētikas, kas pēta vērtības un normas, kas saistītas ar cilvēka dzīvi un tās saistību ar dabisko vidi.
Vides ētikas jēdziens apkopo tādus jautājumus kā dabas aizsardzība, dabas tiesības, biotehnoloģija un dzīvnieku tiesību aizsardzība.
Vides ētikas jēdzienu var izmantot, lai atrisinātu tādas globālas vides problēmas kā globālā sasilšana, piesārņojums un mežu izciršana.
Vides ētikas jēdziens ietver arī pētījumus, kā cilvēkiem jārīkojas, lai maksimāli palielinātu kopīgu labklājību un samazinātu cilvēku darbību negatīvo ietekmi uz vidi.
Vides ētika arī uzsver dabas saglabāšanas un saglabāšanas nozīmi un nodrošina, ka cilvēku intereses netraucē dabas intereses.
Dažas vides ētikas teorijas uzsver, cik svarīgi ir saglabāt un saglabāt raksturu pašreizējās un nākamās paaudzes labklājībai.
Vides ētika arī koncentrējas uz dabiskām tiesībām un izpratni, ka dabai ir tādas pašas tiesības kā cilvēkiem.
Vides ētikas jēdziena mērķis ir arī palielināt izpratni par cilvēku aktivitātes ietekmi uz vidi un veicināt videi draudzīgu praksi.
Vides ētika ietver arī tādus jautājumus kā sociālais taisnīgums, dzīvnieku tiesības un ekosistēmas atveseļošanās.
Vides ētika arī uzsver, cik svarīgi ir samazināt cilvēku atkarību no dabas resursiem un palielināt cilvēku atbildību par vidi.
