Neirobioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkciju un struktūru.
Cilvēka smadzenēs ir aptuveni 100 miljardi nervu šūnu, ko sauc par neironiem.
Nervu signāli var darboties ar ātrumu līdz 120 metriem sekundē.
Miega laikā cilvēka smadzenes joprojām ir aktīvas un veic dažādas funkcijas, piemēram, atmiņas konsolidāciju un informācijas apstrādi.
Vingrinājumi var stimulēt jaunu neironu augšanu cilvēka smadzenēs.
Serotonīns, dopamīns un noradrenalīns ir neirotransmiteru piemēri, kas ietekmē cilvēka garastāvokli un uzvedību.
Centrālā nervu sistēma sastāv no smadzenēm un muguras smadzenēm, savukārt perifēro nervu sistēma sastāv no nervu šūnām, kas atrodas ārpus smadzenēm un muguras smadzenēm.
Cilvēka smadzenes var apstrādāt informāciju mazāk nekā 1/10 sekundēs.
Smadzenēs ir glia šūnas, kas darbojas, lai nodrošinātu neironu atbalstu un aizsardzību.
Stresa apstākļos hormona kortizolu ražo virsnieru dziedzeri un tas var ietekmēt cilvēka smadzeņu darbību.