Indonēzijā bērnus, kurus oficiāli adoptē citas ģimenes, vairs neuzskata par bioloģisko ģimeņu bioloģiskajiem bērniem.
Kopš 2002. gada Indonēzijai ir bijis likums par bērnu aizsardzību, kas regulē bērnu adopcijas procesu.
Bērniem, kurus oficiāli adoptē citas ģimenes, ir tādas pašas tiesības kā bioloģiskajiem bērniem, ieskaitot tiesības saņemt tādu pašu izglītību un medicīnisko aprūpi.
Adopcijas process Indonēzijā parasti prasa ilgu laiku un sarežģītu, jo tas ietver dažādas partijas, piemēram, sociālo dienestu, tiesas un bioloģiskās ģimenes.
Indonēzijā ir vairāki adopcijas veidi, tostarp viena bērna adopcija, bērnu adopcija no lielām ģimenēm un bērnu adopcija no ārpuses.
Pirms adoptēšanas bērniem ir jāiziet virkne veselības un psiholoģisko testu, lai nodrošinātu, ka viņi ir piemēroti adopcijai.
Ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnus, ir jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, viņiem ir pienācīga un finansiāli stabila māja.
Bērni, kurus citas ģimenes oficiāli adoptē, parasti pieņem jaunus ģimenes vārdus un dažreiz arī piešķir jaunus vārdus.
Lai arī adopcija var būt risinājums pāriem, kuriem nevar būt bioloģiski bērni, ir arī daudz cilvēku, kuri izvēlas adoptēt kā veidu, kā nodrošināt labākas iespējas bērniem, kuriem tā nepieciešama.
Adopcijai var būt pozitīva ietekme arī uz adoptētajiem bērniem, jo viņi var iegūt savu jauno ģimeņu mīlestību un uzmanību un iespēju dzīvot stabilākā un drošākā vidē.
