Autisms ir neirobioloģiski traucējumi, kas ietekmē smadzeņu attīstību un ietekmē sociālās spējas un individuālo komunikāciju.
Autisma izplatība pasaulē pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies.
Nav neviena medicīniska vai bioloģiska testa, kas varētu veikt autisma diagnozi, diagnozes pamatā ir individuālās uzvedības un sociālās mijiedarbības novērošana.
Autismam nav skaidru cēloņu, bet vairāki riska faktori var ietekmēt personas iespēju attīstīt autismu.
Autisms nav slimība, kuru var izārstēt, bet piemērota iejaukšanās un terapija var palīdzēt indivīdiem ar autismu attīstīties un darboties efektīvāk.
Dažas fiziskās īpašības, piemēram, mazākas ausis un tipiskas sejas formas, var redzēt indivīdiem ar autismu.
Dažiem indivīdiem ar autismu ir īpašas spējas, piemēram, lieliska atmiņa vai ārkārtas matemātiskās spējas.
Autisms nav sliktas aprūpes vai vecāku simpātiju trūkuma rezultāts.
Daži indivīdi ar autismu var parādīt dažādas reakcijas uz stimuliem, piemēram, skaņu vai pieskārienu.
Daži cilvēki ar autismu var baudīt atkārtotas aktivitātes, piemēram, vārdu atkārtošanu vai vienas un tās pašas spēles spēlēšanu.
