Pirms tiek ieviesta papīra nauda, cilvēki izmanto dažāda veida naudas veidus, ieskaitot sāli, dzīvnieku ādu un pat lielus akmeņus.
17. gadsimtā tulpes Nīderlandē kļuva ļoti populāras, un cena pieauga par ļoti augstām. Tomēr šis ekonomikas burbulis izcēlās, un daudzi cilvēki zaudēja naudu.
18. gadsimtā Lielbritānija kļuva par pasaules ekonomikas centru, jo viņi ražo daudzus priekšmetus visā pasaulē, ieskaitot apģērbu, tekstilizstrādājumus un tēju.
19. gadsimtā daudzi cilvēki strādāja rūpnīcās un piedzīvo sliktus darba apstākļus. Tas izraisīja darba neatkarības kustību, kas pieprasīja viņu tiesības.
20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotās Valstis kļuva par galveno ekonomisko spēku, jo tās ražoja automašīnas un rūpnīcas mašīnas, kuras tika izmantotas visā pasaulē.
Lielās depresijas laikā pagājušā gadsimta 30. gados daudzi cilvēki zaudēja darbu un zaudēja naudu akciju tirgū. Tas izraisa lielas izmaiņas valdības ekonomikas politikā.
Pēc Otrā pasaules kara daudzas Eiropas un Āzijas valstis piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi, jo tās atjauno savu infrastruktūru.
70. gados daudzās jaunattīstības valstīs piedzīvoja ekonomisku krīzi, jo naftas cenas strauji pieauga. Tas liek daudzām valstīm piedzīvot augstu inflāciju un ekonomiskās grūtības.
Deviņdesmitajos gados internets kļuva arvien populārāks un mainīja veidu, kā cilvēki iepērkas un veic uzņēmējdarbību. Tas rada jaunu revolūciju pasaules ekonomikā.
Pašlaik daudzas valstis cīnās ar tādām problēmām kā klimata pārmaiņas, ekonomiskā nevienlīdzība un atbildīgās tehnoloģijas izmantošana. Tas izraisa daudz diskusiju par to, kā ekonomikai jāattīstās nākotnē.
