Konstitucionālie likumi ir tiesību nozare, kas regulē valsts konstitūciju.
Konstitūcija ir augstākais likums valstī, kurai jāseko visiem pilsoņiem un valdības institūcijām.
Konstitucionālajām tiesībām ir svarīga loma valsts politiskās un sociālās stabilitātes saglabāšanā.
Indonēzijā rakstiskā konstitūcija ir ietverta 1945. gada konstitūcijā.
1945. gada konstitūcija ir piedzīvojusi vairākas izmaiņas tās vēsturē, ko sauc par grozījumiem.
Konstitucionālie likumi arī regulē cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz viedokļa brīvību, tiesības uz reliģijas brīvību un tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā.
Konstitucionālā tiesa ir iestāde, kas pilnvarota pārbaudīt 1945. gada konstitūcijas likumu.
Konstitucionālie likumi satur arī varas sadalījumu starp valdības institūcijām, piemēram, likumdošanas, izpildvaras un tiesu iestādēm.
Dažās valstīs ir nerakstītas konstitūcijas, piemēram, briti, kas paļaujas uz konvenciju un juridisko praksi, lai regulētu savas valsts pārvaldību.
Konstitūcija var būt arī instruments, lai aizsargātu mazākumu un novērstu valdības varas ļaunprātīgu izmantošanu.
