Velosipēdu pirmo reizi 1817. gadā atklāja barons Kārlis fon Drais Vācijā un to sauca par Laufmatchine vai skriešanas mašīnu.
Sākotnēji velosipēdam nebija pedāļa, tāpēc vadītājam bija jāpiespiež ar kājām, lai kustētos.
1890. gados sievietes sāka izmantot velosipēdus un cīnīties par savām tiesībām uz riteņbraukšanu.
1903. gadā Tour de France pirmo reizi notika un kļuva par vienu no prestižākajiem velosipēdu sacīkšu pasākumiem pasaulē.
1985. gadā Džons Hovards sasniedza lielāko ātrumu virs velosipēda ar 152,2 km/stundā.
Velosipēdus izmanto arī tādām sporta un atpūtas aktivitātēm kā BMX, kalnu riteņbraukšana un salocīšanas velosipēdi.
Visā pasaulē ir vairāk nekā 1 miljards velosipēdu, un katru gadu tiek ražoti aptuveni 100 miljoni jaunu velosipēdu.
Velosipēdi ir arī videi draudzīgu transporta līdzekli un palīdz samazināt gaisa piesārņojumu.
2012. gadā vīrietis vārdā Kurts Searvogels viena gada laikā brauca ar velosipēdu 75 065 jūdzēm.
Daudzas pilsētas visā pasaulē ir izveidojušas drošu un videi draudzīgu velosipēdu ceļu, lai atvieglotu velosipēdu izmantošanu kā alternatīvu pārvadāšanu.
