Vispārējās relativitātes vai vispārējās relativitātes teorija ir viena no sarežģītākajām un nozīmīgākajām fizikas teorijām vēsturē.
Šo teoriju 1915. gadā izstrādāja vācu ģēnija fiziķis Alberts Einšteins.
Vispārējā relativitāte izskaidro, ka gravitāciju izraisa masas un enerģijas kosmosa laika deformācija.
Tas izraisa koncepciju, ka telpa un laiks faktiski ir savstarpēji saistīti vienā vienībā, kas pazīstama kā kosmosa laiks.
Viena no šīs teorijas sekām ir tā, ka laiks pārvietojas lēnāk vietā ar spēcīgāku smagumu.
Vispārējā relativitāte ir pierādīta eksperimentāli vairākos astronomiskos novērojumos, piemēram, sarkanās maiņas un gravitācijas noturība.
Šī teorija sniedz arī prognozes par parādībām, piemēram, melnajiem caurumiem, gravitācijas viļņiem un relatīvo objektīva gravitāciju.
Vispārējā relativitāte ir cieši saistīta arī ar daļiņu, kosmoloģijas un kvantu teorijas fiziku.
Viens no interesantiem faktiem par šo teoriju ir tas, ka Einšteins savā teorijā faktiski neizmanto terminu gravitācija, un viņš šo parādību raksturo kā telpas laika deformāciju.
Vispārējā relativitāte ir kļuvusi arī par daudzu mūsdienu fizikas teoriju un atklājumu pamatu, un tā joprojām ir interesanta fiziķu pētījuma tēma līdz šim.
