griešana vai grebšana ir tradicionāla māksla, kas Indonēzijā ir attīstījusies simtiem gadu.
Kokveida māksla parasti tiek veikta uz koka priekšmetiem, piemēram, statujām, reljefiem un rotājumiem.
Indonēzijā griešanu bieži izmanto kā ēku papildinājumu vai kā dekorēšanu sadzīves mēbelēs.
Indonēzijas griešanas mākslinieki ir slaveni ar ļoti detalizētām un smalkām grebšanas metodēm, piemēram, kokgriezumiem uz tradicionālo māju durvīm un logiem.
Dažos Indonēzijas reģionos ir arī atšķirīgs griešanas stils, piemēram, Bali ar koka un akmens grebšanas mākslu, un Jepara ar grebšanas mēbelēm.
Viens no koka materiāliem, ko bieži izmanto grebšanai, ir tīkkoks, jo tam ir spēcīga un izturīga šķiedrviela.
Papildus koksnei, citi grebšanai izmantotie materiāli ir akmeņi, piemēram, dabiskais akmens, marmors un granīts.
Māksla bieži tiek izmantota arī kā papildu ienākumi lauku kopienām, it īpaši apgabalos, kur ir tādi dabas resursi kā koks un akmens.
Kārkošana bieži tiek izmantota arī kā suvenīra objekts tūristiem, kas apmeklē Indonēziju.
Daži Indonēzijas griešanas mākslinieki ir ieguvuši starptautisku atzinību, piemēram, Nyoman Nuarta, kurš Bali izveidoja Garuda Wisnu Kencana statuju, kas kļuva par Indonēzijas tūrisma ikonu.
