Literārā teorija ir pētījumu joma, kurā tiek pētīts, kā mēs lasām, analizējam un interpretējam literāros darbus.
Literārajā teorijā ir dažādas pieejas un teorijas, ko izmanto, lai analizētu literāros darbus, piemēram, feminismu, postkoloniālismu un psihoanalīzi.
Viena no slavenajām literārās teorijas figūrām ir Žaks Derrida, kas pazīstams ar savu dekonstrukcijas teoriju.
Starpvalstu vai starpteksualitātes jēdziens ir viens no svarīgākajiem literārās teorijas jēdzieniem, kas attiecas uz literāro darbu un citu literāro darbu vai sociālā un kultūras konteksta attiecībām, kurās tiek veikts darbs.
Dažas literārās teorijas teorijas pieņem, ka literāro darbu nozīme nav pašā tekstā, bet gan lasītājiem vai sociālajam un kultūras kontekstam, kurā darbs tiek ražots.
Marksistu teorija ir viena no literārās teorijas pieejām, kas uzsver attiecības starp literārajiem darbiem un sociālajām un ekonomiskajām struktūrām, kas pastāv sabiedrībā.
Feminisma teorija literārajā teorijā uzsver dzimuma un seksualitātes lomu literārajos darbos, kā arī kritizējot netaisnību un diskrimināciju sievietēm literārajos darbos.
Postmodernisms ir viena no literārās teorijas kustībām, kas noraida domu, ka literārajos darbos ir viena nozīme, un pieņem, ka nozīme ir atkarīga no lasītāja perspektīvas.
Žaka Derrida dekonstrukcijas teorija pieņem, ka literāro darbu nozīme ir nestabila un vienmēr ir pārmaiņu procesā, un uzsver valodas un zīmju izmantošanu literārajos darbos.
Literārā teorija tiek izmantota ne tikai literāro darbu analīzei, bet arī to var izmantot arī dažādiem citiem tekstiem, piemēram, filmām, mūzikai un vizuālajai mākslai.
