Uzvedības ekonomika ir ekonomikas nozare, kas pārbauda cilvēku uzvedību ekonomisko lēmumu pieņemšanā.
Uzvedības ekonomikā cilvēki tiek uzskatīti par radībām, kuras lēmumu pieņemšanā ne vienmēr ir racionālas.
Uzvedības ekonomikas teoriju pirmo reizi ieviesa Daniels Kahnemans un Amoss Tverskis 70. gados.
Uzvedības ekonomika pēta psiholoģiskos, sociālos un emocionālos faktorus, kas ietekmē ekonomisko lēmumu pieņemšanu.
Viens no svarīgiem uzvedības ekonomikas jēdzieniem ir izziņas aizspriedumi vai izziņas aizspriedumi, kas ir kļūda informācijas apstrādē, kas var izraisīt neracionālus lēmumus.
Uzvedības ekonomika arī pēta kadrēšanas jēdzienu, proti, kā sniegt informāciju, var ietekmēt cilvēka uztveri un lēmumu.
Tiek pētīta arī uzvedības ekonomika, tiek pētīta arī iespēju izmaksu jēdziens, proti, izmaksas, kas jāizdara, izvēloties alternatīvu lēmumu pieņemšanā.
Uzvedības ekonomika arī pēta patērētāju izturēšanos, pieņemot lēmumus par pirkšanu, ieskaitot faktorus, kas ietekmē patērētāju vēlmes.
Uzvedības ekonomikā ieduršanas jēdziens tiek izmantots, lai ietekmētu cilvēku uzvedību, dodot nelielu pamudinājumu, kas var likt viņiem būt lielāku iespēju pieņemt vēlamos lēmumus.
Uzvedības ekonomika pēta arī finanšu uzvedību, ieskaitot faktorus, kas ietekmē ieguldījumus un riska uzņemšanos.
