Novecošanās process sākas no dzimšanas un turpinās visu mūžu.
Vecāks ķermenis piedzīvo orgānu un sistēmu, piemēram, imūnsistēmas, sirds un asinsvadu un nervu, funkcijas samazināšanos.
Vides faktori, piemēram, piesārņojums, stress un saules iedarbība, var arī paātrināt novecošanās procesu.
Dietologi iesaka patērēt antioksidantu pārtikas produktus, piemēram, augļus un dārzeņus, lai aizsargātu šūnas no bojājumiem un palēninātu novecošanās procesu.
Pētījumi rāda, ka regulāra vingrošana var palīdzēt pagarināt dzīvi un uzlabot fizisko un garīgo veselību.
Ģenētikai ir svarīga loma novecošanās procesā, bet vides un dzīvesveida faktoriem ir arī nozīme, nosakot, cik ātri kāds noveco.
Novecošanās pētījumi ir noveduši pie tehnoloģiju un narkotiku izstrādes, kas var palīdzēt palēnināt novecošanās procesu.
Novecošana var ietekmēt arī atmiņu un kognitīvās spējas, bet pētījumi rāda, ka smadzeņu vingrinājumi un sociālā aktivitāte var palīdzēt saglabāt smadzeņu veselību.
Novecošana nav slimība, bet gan dabisks stāvoklis, ko var sakārtot ar veselīgu dzīvesveidu un profilaktiskiem pasākumiem.
Novecošanās pētījumi turpina attīstīties, un zinātnieki ir optimistiski noskaņoti, ka jauni atklājumi palīdzēs pagarināt dzīvi un uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās.
