Pārtikas saglabāšanas metodes ir izmantotas kopš seniem laikiem, piemēram, zivju ar sāli saglabāšana 9. gadsimtā.
Dabas konservanti, piemēram, sāls, etiķis un cukurs, kopš simtiem gadu ir izmantoti, lai kavētu mikrobu augšanu pārtikā.
Lai arī mūsdienu tehnoloģija ir ieviesusi daudzas jaunas pārtikas saglabāšanas metodes, tradicionālā saglabāšana, piemēram, žāvēšana, fumigācija un konservēšana, joprojām tiek izmantota šodien.
Pārtikas saglabāšana var palielināt pārtikas glabāšanas laiku, tādējādi palīdzot samazināt pārtikas atkritumus un palielināt pārtikas ražošanas efektivitāti.
Pārtikas saglabāšana var arī palielināt ēdiena garšu un faktūru, piemēram, kūpinātā un marinētā gaļā.
Mūsdienu pārtikas saglabāšanas paņēmieni, piemēram, pasterizācija un augsta temperatūra, var iznīcināt patogēnus mikrobus un pagarināt produkta glabāšanas laiku.
Pārtikas saglabāšanas paņēmieni tiek izmantoti arī kosmētikas un farmācijas nozarē, lai pagarinātu produkta glabāšanas laiku un palielinātu aktīvo vielu stabilitāti.
Pārtikas saglabāšanu var veikt, izmantojot dabiskas sastāvdaļas, piemēram, laima sulu, ābolu etiķi un kokosriekstu cukuru.
Daži pārtikas produktu veidi, kas parasti tiek saglabāti, ir gaļa, zivis, dārzeņi, augļi un piena produkti.
Lai arī pārtikas saglabāšana var pagarināt pārtikas glabāšanas laiku, ir svarīgi pievērst uzmanību derīguma termiņam un uzglabāt pārtiku pareizajā temperatūrā, lai izvairītos no saindēšanās ar pārtiku.