Stress ir ķermeņa fizioloģiskā reakcija uz stimuliem, ko sauc par stresa izraisītājiem.
Visizplatītākie stresa izraisītāji ir izmaiņas vidē, kas var būt fizisku, garīgu vai sociālu faktoru veidā.
Stresa hormoni, piemēram, kortizols un adrenalīns, stresa reakcijas laikā tiks izdalīti asinsrites sistēmā.
Paaugstināti stresa hormoni ir saistīti ar paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu sirdsdarbības ātrumu un paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
Hroniski stresa paradumi var izraisīt ilgstošas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu problēmas, miega traucējumus un psihiskus traucējumus.
Ķermenis reaģē uz stresu, palielinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti, kas izraisa sirdsdarbības, asinsspiediena un glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs.
Stresa reakcija var ietekmēt imūnsistēmu, kas var izraisīt turpmākas veselības problēmas.
Stresa izkārtojums ietver izpratni par to, kā ķermenis reaģē uz stresu, kā arī prasmes kontrolēt reakciju.
Stress var būt arī noderīgs, jo tas var nodrošināt enerģiju, lai stātos pretī izaicinājumiem, uzlabotu sniegumu un palīdzētu sasniegt mērķus.
Stress var ietekmēt sociālo uzvedību, jo tas var ietekmēt to, kā indivīdi mijiedarbojas ar citiem.
